Vārds metode ir cēlies no grieķu vārda methodos un nozīmē – ceļš, pa kuru iet.
Pedagoģiskajā literatūrā mācību metode definēta dažādi, tomēr definīcijās izpaužas divi galvenie uzskati par metodes būtību.
Viens ir uzskats par metodi kā mācību darbā lietoto paņēmienu kopumu, cits – par metodi kā ceļu vai skolotāja un skolēna rīcības raksturojumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā mācību metode ir definēta šādi: “mācību metode ir skolotāja un skolēnu savstarpējās sadarbības paņēmienu kopums, kāds nepieciešams noteikta didaktiskā principa vai pedagoģiskās pieejas ietvaros, un paredzēts, lai nodrošinātu mācību, audzināšanas un attīstības uzdevumu izpildi mācību procesā un izglītības mērķu sasniegšanu” [PTSV, 2000].
V. Zelmenis metodi definē kā “skolotāja un skolēna didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēmu skolēnu zināšanu, prasmju veidošanas un izziņas spējas attīstīšanai” [Zelmenis V., 2000].
L. Žukovs raksta “par metodi sauc skolotāja un skolēnu savstarpēji saistītu sadarbības paņēmienu sistēmu, kura vērsta uz izglītošanas, audzināšanas un attīstības uzdevumu risināšanu mācību procesā” [Žukovs L., 1998].…
