Termins „alerģija” latviešu valodā radies no vācu valodas vārda „allergie”, savienojot kopā divus sengrieķu vārdus – „allos” (cits) un „ergon” (darbs), tātad kādas svešas vielas darbs jeb rezultāts. Teorētiski alerģija ir organisma nosliece pastiprināti jūtīgi reaģēt uz šīm svešajām vielām – antigēniem, kuri apkārtējā vidē ir bieži sastopami – piemēram, ziedputekšņi, dzīvnieki, pārtikas produkti vai kas cits.
Alergēni – vielas ar sarežģītu uzbūvi (olbaltumvielas, polisaharīdi) vai vielas ar vienkāršu uzbūvi, kas, saistīdamās ar organisma olbaltumvielām, maina to struktūru un padara tās organismam svešas.
Alergēni organismā nokļūst:
Caur elpceļiem – degunu, bronhiem (putekļi, putekšņi);
Caur gremošanas trahtu (uztura produkti, medikamenti);
Injekciju veidā (medikamenti, vakcīnas);
Caur ādu (kosmētiskie līdzekļi, ārīgi lietoti medikamenti, sadzīves ķīmijas vielas, pulveri utt.)…
