Administratīvais process

1.1. Administratīvās lietas stadijas nozīme
Administratīvā procesa (turpmāk AP) tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde un administratīvā tiesa izskata administratīvo lietu. AP tiesību izpētes objekts ir administratīvās lietas institūts, kuru var sadalīt pa stadijām, tās attiecīgi izpētot.
Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem AP dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Stadijās tiek paredzētas valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi.
Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi un veicamās darbības. Stadijas var sadalīt posmos – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. AP ir četri līmeņi: darbības; posmi; stadijas; process kopumā.
1.2. Administratīvās lietas izskatīšanas stadiju vispārējs raksturojums
Administratīvās lietas ierosināšanas stadija
Saskaņa ar APL 55.p. lietu ierosina: uz iesnieguma pamata (iestāde saņem no privātpersonas iesniegumu, kurā norādīta tās bezdarbība); uz iestādes iniciatīvas pamata (masu saziņas līdzekļos tiek norādīta informācija, kas uzliek iestādei pienākumu atbilstoši kompetencei reaģēt, vai saņemts anonīms iesniegums); uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata (gadījumā, ja iestāde saņem šādu informāciju no augstākstāvošas institūcijas, kas konstatējusi kādu neizdarību tās padotības iestādei, kas atbilstoši kompetencei liek augstākstāvošai iestādei attiecīgi reaģēt).…