Vara vienmēr nozīmē no vienas puses kāda gribas uzspiešanu, bet no otras - pakļaušanos tai. Valsts diktē savus noteikumus pilsoņiem un visai sabiedrībai kopumā. Tāpēc valsts varu apzīmē kā sabiedrības pārvaldīšanu ar valsts aparāta palīdzību, balstoties uz bruņotiem spēkiem un speciālām piespiediestādēm.
Dažādās sabiedrībās valsts varas raksturs ir dažāds: vienās “pārvaldīšana” no valsts puses nozīmē tiešu vardarbību, citās slēptu piespiešanu, vēl citās - organizētu darbību. Liela nozīme ir valsts varas leģitimitātei, tas ir tās atbilstībai likumam un sabiedrības gribai.
Valsts vara, kas realizējama kā viens vesels, ar nepieciešamību dominēt izpildvarai un tās aparātam, koncentrētam uz valsts varas funkcijām, un galu galā kā atsevišķa ļaužu slāņa diktatorisku varas uzurpēšanu. Teiktais nenozīmē, ka izskatāmā koncepcija noliedz nepieciešamību dalīt darbu un funkcijas starp dažādām valsts institūcijām.
Valsts varas mehānismam nepieciešama kompleksa un sistemātiska izpēte, kas nozīmē nepieciešamību izskatīt to sastādošos elementus (institūtus) ne tikai to mijiedarbībā, bet arī funkcionēšanas procesā.(B.B. a apeb. O a meopu npaba u ocugapcmba M.,1994.)…
