Šajā darbā tiek veidots cilvēka attīstības shematisks modelis par vecumposmiem no jaunības līdz vecumam. Dažādi autori atšķirīgi izskata vecumposmu periodizāciju, tāpēc sākumā pievērsīsim uzmanību dažādām periodizācijām.
Var novērot, ka mūsdienu starptautiskajā literatūrā pusaudžu un jauniešu vecumi bieži tiek izskatīti kā viens vesels, turklāt to mēdz apzīmēt ar terminu – pusaudžu vecums. Tomēr jāpiebilst, ka šādos gadījumos tiek izdalītas divas vecumu apakšstadijas: agrīnais pusaudžu vecums (līdz 14 g.) un vecākais pusaudžu vecums (līdz 19 g.).
Ir redzams, ka pastāv dažādi uzskati. Stāvokli padziļina arī tas, ka subjektīvā pašsajūta un objektīvie cilvēka spēku uzplaukuma vai vecuma, novīšanas rādītāji tiek noteikti ne tikai ar hronoloģisko vecumu. (Реан, 2002)
Būtiska nozīme ir arī šādiem faktoriem: sociālekonomiskajam statusam, izglītības līmenim, profesionālās darbības specifikai u.c. Sakarā ar to mūsdienu attīstības psiholoģijā arvien vairāk nostiprinās viedoklis par to, ka precīzi norādīt pieaugušo cilvēku attīstības stadiju robežas ir diezgan grūti, ja tas vispār ir iespējams. (Крайг, 2007)
Šajā darbā, veidojot cilvēka attīstības shematisko modeli, par pamatu tiek ņemta Kraiga periodizācija, kas jau iepriekš tika minēta.
…
