Grieķiem ir īpaša estētiskā uztvere, izpratne par skaisto. Tā ir cieši saistīta ar aktīvo sabiedrisko un politisko dzīvi.
Senie grieķi mākslu iedalīja brīvajās un palīgmākslās. Tas ir atkarībā no tā, vai tas prasa vai neprasa fizisko piepūli. Brīvās mākslas- mūziku, poēziju- grieķi vērtēja augstāk par pakārtoto mākslu- arhitektūru, glezniecību, tēlniecību. Brīvo mākslu uzskatīja par iedvesmas nevis mākas rezultātu, un tas bija galvenais šajā mākslā. Savukārt tēlotājmākslā galvenais bija zināšanu kopums, māka, kas nepieciešams, lai pagatavotu kādu noteiktu priekšmetu. Katru ražojošu cilvēka praktisko darbību, kur tiek izmantota māka un likumu ievērošana, senie grieķi dēvēja par technē.…
