No sākuma vēl gribu bilst to kādā stilā darbs ir rakstīts. Tas ir rakstīts vairāk dzejas (dziedājuma) formā. Principā trīs rindas ir vadošais lielums. Pirmā rinda kā ievads nākošām divām, kas rakstītas vienādā atkāpē no pirmās. Katrām trim rindām ir „koordinātes” tām malās ir uzrakstīti numuri – rindu. Dziedājumi ir sadalīti ik pa trim rindām, tad arī cipari ir augoši pa trīs – 1;3;7;10;13..... Visa grāmata ir sadalīta dziedājumos. Kopā ir tieši simts dziedājumi. Visi dziedājumi ir sadalīti posmos Elle (34 dziedājumi), Šķīstītava (33 dziedājumi), Paradīze (33 dziedājumi). Šīs trīs lielās nodaļas ir posmi, kuri jāveic Dantem, tāpēc tie ir zīmīgi atdalīti.
Lasot pašas pirmās rindas ir grūti uztver ar autoru tempu un domu ko viņš ir gribējis pateikt ar to. Nekad neesmu bijis īpaši izmanīgs „tulkošanā”. Viss sākas ar to, ka Dante ir ellē un sācis pirmo posmu ceļā uz paradīzi. Ir grūti pateikt Dantes īsto dziļāko domu kādu viņš ietvēris visā šajā darbā, bet atsevišķus spriedumus izdarīt gan var. Lasot pirmās pāris rindas var noprast, ka attieksme pret neticīgajiem no noziedzniekiem ir skaudri nosodoša. Viņš norāda, ka ir kāds augstāks, kas liks trūkties šiem dzīves nolādētajiem. …
