Jānis, apzināti vai neapzināti, joprojām simbolizē vienu no galvenajām auglības dievībām un nav šķirams no ozolzaru vainaga un kumeļa, ar kuru tas jāj pāri mežiem un pļavām.
Piebildīsim, ka Jāņu dienas tradīcijas katrā Latvijas novadā ir nedaudz atšķirīgas. Kaut vai tas, ka Latgales vidienē un austrumos pazīstamā piedziedājuma līgo vietā skandē rūto. Vēl tagad esot tādas sētas, kur tas dzirdams. Bet nu pamatu pamatā ir dažas nemainīgas vērtības - pušķošanās, jāņuguns, papardes zieda meklēšana un aplīgošana.
Pušķošanās
Lielajai kārei Jāņu vakarā pušķot sevi un apkārtni ir gluži praktisks izskaidrojums. Pirmkārt, ap šo laiku daba ir pilnā plaukumā. Otrkārt, mūsu senči zināja to, ko tikai nesen pierādījuši zinātnieki - ka saulgriežu laikā saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc daudzām Eiropas tautām ir ticējumi, ka šajā laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks. …
