Tēli ļoti spilgti atklājas labā un ļaunā tēlojums. Ļaunais ir Golos, kas „bija īsti bezdievīgs un netaisns cilvēks”. Turpretī šim ļaunajam pretstatā tēlota Genoveva – ne tikai skaista, bet arī tikpat laba, ticīga un nekad ar ļauniem nodomiem. „Genovevas ģīmis bija tāds skaidrs kā pate dienas gaisma, un pie tā varēja pazīt, kāda laipnīga un dieva bijīga dvēsele viņai bija, jo, viņas jauku un mīlīgu seiju uzskatot, gandrīz nevarēja domāt, ka tā esot cilvēks no šās pasaules, bet eņģelis no debesīm.”
Daiļdarba vērtējums – Iepazīstoties ar stāsta sižetu, var secināt, ka to caurvij dievbijība un nereālisks sadalījums starp labo un ļauno. Tādējādi nerodas ticamība rakstītajam, sižets liekas pat samākslots. Bet ņemot vērā, ka šis Anša Laitāna tulkojums bijis pirmais daiļdarbs, kas tolaik ieinteresēja lasītājus ar savu spraigo sižetu, var teikt, ka stāstu var vērtēt kā pirmo veiksmīgo prozas darbu.
…
