Emocionalitāte

Emocionālie pārdzīvojumi cieši saistīti ar cilvēka darbību, ar izturēšanos. Tas viss, kad dod iespēju gūt panākumus vai sekmē spraustā mērķa sasniegšanu, izraisa pozitīvas emocijas. Viss, kas sagādā neveiksmi izraisa negatīvas emocijas. Emocionālie pārdzīvojumi ir sekmīgais vai nesekmīgas darbības veikšanas signāli. Šo signālu ietekmē cilvēks tā vai citādi darbojas, rīkojas zināmā virzienā. Emocionālajiem pārdzīvojumiem ir svarīga nozīme cilvēka darbības, viņa izturēšanās regulēšanā. Aktīvu, radošu darbību izraisa tikai tie mērķi, pret kuriem cilvēkiem ir noteikta pozitīva emocionālā attieksme. Lai ražoti strādātu, jābūt sava darba entuziastam, jāpārdzīvo jaunrades mokas un prieki. Jo augstāks un tālāks ir spraustais mērķis, jo vairāk šķēršļu jāpārvar, lai to sasniegtu, jo dedzīgākai jābūt tieksmei sasniegt šo mērķi.
Liela ir cilvēka emocionālo pārdzīvojumu loma cilvēku praktiskajā darbībā, viņu cīņā par iecerētiem mērķiem. Lai cīnītos jāmil tas, par ko cīnās, un jānīst tas, pret ko cīņa vērsta. Varoņdarbi vienmēr ir saistīti ar stiprām jūtām. Liela ir emociju un jūtu nozīme cilvēka izziņas darbībā. „Bez „cilvēciskajām emocijām”,” teica V.I.Ļeņins, „nekad nav bijusi, nav un nevar būt cilvēciska patiesības meklēšana.”
Atkarībā no sakara ar cilvēka darbību emocionālos pārdzīvojumus var raksturot kā aktīvs vai pasīvus.
Par aktīviem jeb stateniskiem dēvē emocionālos pārdzīvojumus, kas cilvēka dzīves sparu kāpina, kas palielina viņa spēku un enerģiju, pamudina darboties. Pasīvie jeb astēniskie emocionālie pārdzīvojumi cilvēku dzīves sparu pazemina, viņu enerģiju vājina.
Saistīdamies ar darbību, emocionālie pārdzīvojumi raksturīgi vēl ar vienu pretstatu: ar sasprindzinājumu vai atvieglojumu, kas atkarīgi no darbības izpildes posma.



…