Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Pievienotās vērtības nodoklis', 1.
  • Konspekts 'Pievienotās vērtības nodoklis', 2.
  • Konspekts 'Pievienotās vērtības nodoklis', 3.
  • Konspekts 'Pievienotās vērtības nodoklis', 4.
  • Konspekts 'Pievienotās vērtības nodoklis', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Mazie individuālie uzņēmēji – amatnieki, sadzīves pakalpojumu sniedzēji, piemājas saimniecību īpašnieki un citas fiziskas personas, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums ir neliels, parasti PVN budžetā nemaksā, viņiem nav obligāti jāreģistrējas par PVN maksātājiem. Tomēr ikvienam uzņēmējam jāzina, kādos gadījumos PVN var neaprēķināt un nemaksāt budžetā, un kad tas ir jādara obligāti.
Ar PVN apliekamais objekts ir pievienotā jeb jaunradītā vērtība, kura rodas, veicot saimniecisko darbību. Līdz ar to lielākas nodokļu summas tiek aprēķinātas tajās darbības jomās, kurās tiek radīta lielāka pievienotā jeb jaunradītā vērtība. Tās ir darbietilpīgās, nevis materiālietilpīgās nozares. Piemēram, pakalpojumu sniegšanā rodas daudz augstāka pievienotā vērtība nekā tirdzniecībā, tāpēc šajās nozarēs ir lielāki PVN maksājumi budžetā.
PVN ir netiešais nodoklis, jo tas ir ietverts preces vai pakalpojuma cenā. Faktiskais nodokļa maksātājs ir preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs, tātad pārsvarā iedzīvotāji. Pērkot preces un pakalpojumus, gan fiziskās, gan juridiskās personas maksā PVN pārdevējam vai PVN sniedzējam. Tomēr ir arī izņēmumi, kad varam iegādāties preci vai pakalpojumu, nemaksājot PVN. Tas ir tajos gadījumos, kad tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā un līdz ar to viņam nav tiesību iekasēt PVN. Tātad PVN aprēķina, iekasē no patērētāja un maksā budžetā tikai tās personas, kuras ir reģistrējušās PVN maksātāju reģistrā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants