Menedžments kā zinātne un vadības prakse sāka veidoties 20.gadsimta sākumā. Menedžmentā nodala vairākas skolas ( koncepcijas, virzienus), kuras nomainīja cita citu: klasiskā; kvantatīvā; integrētā un modernā.(1)
Menedžmenta teorijas attīstību ietekmēja trīs galvenie faktori. Tie ir:
1. ekonomiskie–dažādas ekonomiskās sistēmas un tās attīstības tendences.
2. sociālie– kultūras, izglītības atšķirības, kā arī drošība un vispārīgs iedzīvotāju attīstības līmenis.
3. politiskie–tajos ir iekļautas tādas nianses kā politiskās institūcijas, likumdošana un valsts politika.(2)
Klasiskā menedžmenta teorija
Klasiskās menedžmenta teorijas attīstījās divos pamatvirzienos:
• Zinātniskā menedžmenta koncepcija –teorija par darbu un darbinieku attiecībām (Frederiks Teilors, Frenks Gilberts, Liliāna Gilberte, Henrijs L.Gants, Haringtons Emrsons);
• Klasiskā menedžmenta koncepcija– organizācijas menedžments (Henrijs Faijols, Maks Vebers, Lundals Urviks)
Zinātniskā menedžmenta (teilorisms) pamatlicējs bija F. Teilors. Klasiskās skolas pamatā ir 4 jēdzieni: strikta jomu nodalīšana; vadības hierarhija-komandu nodošana pa ķēdi no augšas uz apakšu; vadības vienpersoniskums; pakļauto skaita, kas strādā viena cilvēka vadībā, ierobežojums. Šīs skolas ietvaros izstrādāti:
• Kvantitatīvās analīzes metode attiecībā uz vadību;
• Pilnvaru deleģēšanas princips;
• Vadības funkciju diferencēšana ar patstāvīgās plānošanas funkciju iedalīšanu;
• Darba operāciju izstrādes veidi.(3)
Klasiskā menedžmenta koncepcija.
…
