Dominantes konstatēšanas aspekti

Konkurence ir ekonomiskā sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā . Tāpat konkurenci var definēt kā tirgus ekonomikas neatņemamu sastāvdaļu, un tā ir ekonomiskās rīcības motivācija. Savukārt konkurences tiesības ir tiesību joma, ar kuru jāsaskaras katram, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējam. Tās ietver sevī uzvedības noteikumus konkurencē vai tā sauktajā ekonomiskajā sāncensībā. Vēlme gūt maksimālu peļņu dažkārt noved pie neatļautām priekšrocībām, kas iegūtas negodīgā ceļā un kas pārkāpj tirgus dalībnieku un sabiedrības tiesības un intereses. Ar normatīvajiem aktiem tiek noteikta konkurēšanas kārtība, lai tiktu ievēroti vispārējie principi kā godīgums, taisnīgums, vienlīdzība un citi, kā arī tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Konkurences tiesiskā regulējuma problēmas vienmēr ieņēmušas īpašu vietu Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Nozīmīgāko vietu šajā tiesību sistēmā ieņem Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (turpmāk - Līgums). Nozīmīgākā tiesību norma šajā Līgumā, kas attiecas uz uzņēmuma dominējošo stāvokli, ir 82.pants. Lai gan Līguma 82.pantā nav ietverta dominējošā stāvokļa definīcija, Līguma 82.pants nosaka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, regulējot uzņēmuma uzvedību, kuram ir dominējošais stāvoklis tirgū, proti, tāda uzņēmuma, kas patstāvīgi spēj ietekmēt tirgus kopējo situāciju. Minētā tiesību norma neaizliedz dominēšanu, bet nepieļauj dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Dominējošais stāvoklis tirgū vēl nenozīmē to, ka uzņēmums apdraud konkurētspējīgo tirgu. Pie tam, savu dominējošo stāvokli uzņēmums ieguvis brīvā tirgus ietvaros, izvēloties pareizāko uzņēmējdarbības modeli. Tādēļ, sodot uzņēmumu par dominējošā stāvokļa sasniegšanu, nozīmētu liegt uzņēmumam stimulu produktīvi darboties un paplašināt savu tirgus daļu. Līguma 82. pantā noteikti priekšnosacījumi, kādā gadījumā šo normu var piemērot, proti, tā ir piemērojama „dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas” gadījuma. Taču, lai šo normu varētu piemērot, pirmkārt ir jākonstatē dominējošā stāvokļa esamība tirgū. Apstākļa konstatēšana, vai uzņēmums atrodas dominējošā stāvokli, ir pirmais solis konkurences tiesību pārkāpuma noteikšanā. Eiropas Kopienas Tiesa ir izstrādājusi savu nostāju Continental Can un United Brands lietās. Atbilstoši šai nostājai, uzņēmums dominējošā stāvoklī atrodas tad, ja tirgū tas spēj veidot savu politiku, neņemot vērā konkurentus, kas attiecīgi ļauj šim uzņēmumam pārkāpt tirgus konkurences vidi un patstāvīgi izmainīt tirgus darbības nosacījumus. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums tirgū rīkojas kā vien vēlas, piemēram, paaugstina cenas, jo nebaidās zaudēt savu tirgus daļu. Tradicionāli 82. pants vienmēr ir attiecināts uz „viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu”. Konkurenci var deformēt gan viena, gan vairāku uzņēmumu dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Eiropas tiesa lieta Compagnie Maritime Belge noteikusi, ka jēdziens „viens vai vairāki uzņēmumi” 82. panta izpratnē nozīmē, ka „dominējošā stāvoklī atrodas divas vai vairākas ekonomiskas vienības, kas juridiski ir neatkarīgas cita no citas, bet no ekonomiskā viedokļa darbojas kopā konkrētā tirgū kā viena kopīga vienība”. Lai kolektīvs dominējošs stāvoklis varētu tikt pierādīts, ir jāpastāv tādam elementam kā ekonomiskā saikne, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmumi ir „kopīga vienība” attiecībās ar konkurentiem, tirdzniecības partneriem un gala pircējiem konkrētajā tirgū . Latvijas tiesību aktos dominējošais stāvoklis definēts kā tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis, ja tā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus un tam ir iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai pircējiem