Segsēkļi ir sēklaugi, kuru sēklas atrodas auglī. Tie jau kopš mezozoja ēras krīta perioda ir valdošā floras grupa. Pie šī nodalījuma pieder vairāk nekā puse no pasaulē zināmo augu sugu kopskaita. Pie tiem pieder ļoti daudzi savvaļas augi, vairums dekoratīvo augu, labības augi un dārzeņi. Segsēkļi ir sastopami visur – mežos, dārzos, parkos, tīrumos, pļavās un ūdeņos.
Segsēkļu raksturīga pazīme ir zieds, kurā megasporofili pārveidoti par augļlapām. Augļlapām saaugot veidojas auglenīca. Auglenīca ir zieda sievišķā daļa. Tās paplašinātajā apakšdaļā atrodas sēklotne ar sēklaizmetņiem, bet augšdaļā – irbulis ar drīksnu, kuras funkcijas ir ziedputekšņu uztveršana.. Zieds sastāv no ziedgultnes un četru veidu pārveidotām lapām: augļlapām, putekšņlapām, vainaglapām un kauslapām. Putekšņlapas ir zieda vīrišķā daļa. Putekšņlapas un auglenīcu ieskauj apziednis – krāsainas vainaglapas un kauslapas.
Apziednis aizsargā auglenīcu un kalpo kukaiņu pievilināšanai. Kāda ir auglenīcas un putekšņlapu nozīme? Ja no tulpes zieda izgriež putekšņlapas un ziedu pārklāj ar marli, lai tajā neiekļūtu kukaiņi, sēklas neattīstās. Ja gurķiem izgriež visus tā sauktos “tukšos” (vīrišķos) ziedus, “pilnie” (sievišķie) gurķīšu aizmetņu ziedi pēc noziedēšanas nodzeltē un nobirst.…
