Vērtējums:
Publicēts: 18.12.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 1.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 2.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 3.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 4.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 5.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 6.
  • Referāts 'Ekoloģiskā saimniekošana', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Esiet sveicināti, visi klātesošie!
Manas runas mērķis ir iepazīstināt jūs ar ekoloģisko saimniekošanu. Tā kā nevienā grāmatā un enciklopēdijā definējumu neatradu, kas ir ekoloģiskā saimniekošana, tapēc izteikšu tikai savu viedokli un savus uzskatus, kuriem arī ir tiesības uz eksistenci. Tāpēc neņemiet ļaunā, ja mans viedoklis nesakrīt ar jūsējo.
Sākšu ar to, ka definēšu, kas ir ekoloģija. Atšķirībā no vārdu savienojuma “ekoloģiskā saimniekošana”, jēdzienam “ekoloģija” definējumu atrast nebija grūti. Tātad ekoloģija ir kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu . Attīstoties cilvēces zināšanām par dabu un tās likumiem, jau 19.gs. sešdesmitajos gados radās ekoloģija kā dabaszinātņu nozare par dzīvo organismu un vides attiecībām. Ekoloģiju kā terminu ieviesa vācu biologs Ernests Hekels 1866.gadā. Ekoloģijas pirmsākumi meklējami jau sengrieķu un romiešu filozofu darbos (Hipokrata, Aristoteļa u.c.). Pētot augu un dzīvnieku dzīves un izplatību uz mūsu planētas, svarīgus secinājumus par dabas vides ietekmi uz dzīvniekiem un augiem 18. un 19.gs. izdarīja K.Linnejs (Zviedrija), A.Humbolts (Vācija), Č.Darvins (Lielbritānija) un līdz ar to deva svarīgu ieguldījumu ekoloģijas kā dabaszinātņu nozares izveidošanā. 20.gs. ievērojamus pētījumus veica krievu zinātnieks N.Vernadskis. Viņš īpaši akcentēja dabas bagātību saprātīgas izmantošanas nepieciešamību, lai saglābtu kvalitatīvu dabas vidi apstākļos, kad pieaug dabas resursu saimnieciskā izmantošana .

Autora komentārsAtvērt
Atlants