Eiropas tiesību pārņemšana Latvijā darba tiesībās

6. panta grozījums: ‘’ (1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
(2) Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šāds darba likuma grozījums nosaka to, ka darba koplīgums nedrīkst darbiniekam noteikt mazāk tiesību nekā tas ir noteikts Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos. Arī šis grozījums rezultējams kā pozitīvs sabiedrības interesēm.
Šie un vēl citi darba likuma grozījumi lielākoties atbalsta sabiedrības intereses, kas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, līdz ar to, izriet fakts, ka Eiropas Savienības tiesību piemērošana nāk par labu Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā un sniedz darbu citiem.
Oficiāli tiek atzīti galvenie dalībvalstu ieguvumi, nacionālajām darba tiesībām piemērojot Eiropas Savienības direktīvas:
1. tiek skaidri noteiktas tiesības un pienākumi darba tiesiskajās attiecībās;
2. tiek gādāts par darba ņēmēju veselības aizsardzību;
3. tiek sekmēta ilgtspējīga ekonomikas izaugsme.
Ņemot vērā to, ka darbs ir viena no būtiskākajām cilvēka dzīves sastāvdaļām, ir ļoti būtiski samērīgi un godīgi sekmēt tādu darba tiesību piemērošana, kas darbinieku dzīves kvalitāti tikai uzlabo un pēc autores domām, tieši Eiropas Savienība ir tā, kas šo priekšnoteikumu palīdz izpildīt, tāpēc var secināt, ka pievienošanās Eiropas Savienībai ir paaugstinājusi Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni un sekmējusi iedzīvotāju starptautiskās izaugsmes iespējas darba nozarēs, regulējot gan minimālās samaksas apmērus, gan minimālās atpūtas laika prasības, gan sabiedrības intereses kopumā.
…