Akūta pneimonija jeb plaušu karsonis ir plaušu audu iekaisums, ko 80% izraisa baktērija – pneimokoks. Tipiskos gadījumos pneimonija sākas ar drebuļiem, strauju temperatūras paaugstināšanos līdz 39-409C, sāpēm krūtīs un sausu klepu. Nereti ir elpas trūkums, izteikts nespēks un galvassāpes. Tā saucamās atipiskās pneimonijas gadījumā raksturīga neliela (subfebrila) temperatūra, nespēks, svīšana un progresējošs elpas trūkums. Atšķirīgi ir mikrobi, kas tās izraisījuši. Lai diagnosticētu pneimoniju, ņem vērā slimības norisi, rentgena un laboratorijas izmeklējumus. Kopš antibiotiku atklāšanas mūsu gadsimta četrdesmitajos gados, mirstība pneimonijas dēļ ir būtiski samazinājusies, tomēr bīstamāka šī slimība ir bērniem, vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar imūndeficītu. Parasti ārsts, uzsakot antibiotiku terapiju, izvēli veic empīriski, tas ir, vērš to pret izraisītājiem, kas katrā atsevišķā gadījumā varētu būt slimības cēlonis.…
