Šī ir tikai viena no daudzajām piedāvātajām definīcijām, kas raksturo sociālo darbu. Sociālā darba definīcijās parasti ir uzsvērta sociālā darba profesionālā puse, kaut arī daudzi sociālā darba teorētiķi un praktiķi neatbalsta sociālā darba profesionalizēšanu – zināšanu kontroli un varas iegūšanu. Sociālā darba veikšanai ir nepieciešamas plašas zināšanas, kas ir aizgūtas no daudzām zinātnēm kā, piemēram, socioloģija, psiholoģija, ekonomika, politikas zinātne, antropoloģija, filozofija (ētika), vadības zinātne, tiesību zinātne, pedagoģija un medicīna.
Tā ka sabiedrības pamata ir cilvēki, kuri veido, vairāk vai mazāk sekmīgi, ģimenes, kuras ir sabiedrības pamatšūna, tad primārais sociālā darba uzdevums, pēc manam domām, ir darbs ar ģimeni.
Ģimenes mikroklimata pamatmodeli veido abi pieaugušie, kas spēj apzināt dažādas situācijas, kontrolēt tās . Tas kā vecāki izturas viens pret otru, pret apkārtējiem ģimenes locekļiem , ietekmē un veido bērna attieksmi pašam pret sevi un ģimeni , Bērna attieksme pret ģimeni veidojas vismaz no tiem komponentiem , kas izriet no vecāku attieksmes pret sevi, bērnu un ģimeni kā vērtību.…
