Vērtējums:
Publicēts: 02.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 1.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 2.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 3.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 4.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 5.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 6.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 7.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 8.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 9.
  • Referāts 'Migrācija Latvijā', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Pēc datu analīzes varam secināt, ka izteikta tendence pēdējos četros gados latviešiem ir bijusi migrēt uz Skandināvijas valstīm, kā arī Somiju. Pašā topa augšgalā nokļuvusi Nīderlande, kurā pēdējos četros gados latviešu skaits, iespējams, teju pieckāršojies. Diezgan ticami izskatās arī tas, ka Apvienotajā Karalistē latviešu skaits ir pieaudzis divas ar pusi reizes, bet Īrija, sakarā ar stagnāciju un lielo bezdarbu, tas ir pieaudzis tikai pusotru reizi. Interesanti arī, ka Apvienotajā Karalistē nobalsojuši 2.41 reizi vairāk iedzīvotāji, lai gan iecirkņu skaits ir samazināts no līdzšinējiem četriem uz trim.
Tomēr par šiem rezultātiem nevar apgalvot, ka tie ir pilnīgi patiesi. Ja varam ticēt tam, ka pametot Latviju, vidējam latvietim Latvijas liktenis var kļūt mazsvarīgs un lielāka nozīme viņam ir tam, kur viņš atrodas pašlaik un veidot savu rītdienu šeit. Tomēr nevar arī apgalvot, ka daudziem aizbraucējiem Latvijas liktenis ir mazsvarīgs, jo tad vēlētāju skaits nebūtu pieaudzis, jo emigrējušo iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā nav tik ļoti pieaudzis. Vairākus gadus atpakaļ emigrējušiem cilvēkiem var vairs nebūt vēlēšanās piedalīties Latvijas valsts Saeimas vēlēšanās, bet gan veidot pamatu citā valstī un iesaistīties tur notiekošajos ekonomiskajos jautājumos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants