Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Mežaudzes, šķērslaukuma definīcija, šķērslaukuma aprēķināšana metodes un aprēķin', 1.
  • Konspekts 'Mežaudzes, šķērslaukuma definīcija, šķērslaukuma aprēķināšana metodes un aprēķin', 2.
  • Konspekts 'Mežaudzes, šķērslaukuma definīcija, šķērslaukuma aprēķināšana metodes un aprēķin', 3.
  • Konspekts 'Mežaudzes, šķērslaukuma definīcija, šķērslaukuma aprēķināšana metodes un aprēķin', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Mežaudze – mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu (meža likuma 1.pants).
Šķērslaukums. Audzes šķērslaukums (S, G – mežā inventarizācijā,) ir viena hektāra platībā augošu koku stumbru šērslaukuma summu (m2 uz ha), ko mēra 1,3m augstumā no koka sakņu kakla (meža likuma 1. pants). Tas raksturo, cik lielu platību no 1ha mežaudzes platības aizņem koki ar saviem stumbriem.
Sķērslaukumu audzei var aprēķināt dažādos veidos:
• Izmērot (izdastojot) audzes caurmēru visiem kokiem 1,3m augstumā no sakņu kakla (skatīt 1. att.) un ar 1.izteksmi vai pēc speciālam tabulām aprēķinot katra koka šķērslaukumu. Kopējo šķērslaukumu iegūst saskaitot visus audzes šķērslaukumus kopā. 1. att.

Aprēķinot audzes šķērslaukumu atsevišķās, audzei raksturīgās vietās – parauglaukumos un vēlāk iegūto mērījumu vidējo rezultātu attiecinot uz visu audzes platību.
Šajā gadījumā var izmantot austriešu mežsaimniecības inženiera V. Biterliha 1948.gadā izstrādāto metodi. Šķerslaukumu nosaka ar speciālu instrumentu – Biterliha lineālu (skatīt 2. att.) vizējot no parauglaukuma centra (ieteicams to atzīmēt) 360grādos ap asi uz visiem apkārtējiem kokiem 1,3m augstumā (šajā augstumā uz stumbra var iekrāsot punktus). Vizējot tiek uzskaitīti visi koki, kuri noteiktajā augstumā aizpilda visu vizējamā lineāla izgriezumu. Ja stumbrs izskatās resnāks par vizējamā rāmīša izgriezuma platumu, tad tas tiek uzskatīts kā 1 šķērslaukuma kvadrātmetrs, ja tas ir vienāds - tad tiek uzskaitīts kā 0,5 kvadrātmetri, bet, ja stumbrs ir šaurāks, tad koks netiek 2. att.
uzskaitīts.
Audzes šķērslaukumu uz hektāru iegūst saskaitot kopā visus uzskaitītos kokus. Šķērslaukumu jāmēra katram audzes stāvam atsevišķi un tas jānosaka vairākās audzes vietās.

• Otra metode: ierīkot konkrēta lieluma (20x20 līdz 50x50m) un formas (kvadrāts, taisnstūris, visbiežāk aplis ar konkrētu rādiusu) parauglaukumus audzei raksturīgās vietās. Sanumurē kokus un katram 1,3m augstumā no sakņu kakla ar dastmēru (mērcirkuli) mēra koka sumbra diametru (caurmēru). Nosaka koka augstumu. Ar 1.izteksmi vai pēc speciālam tabulām no iegūtā caurmēra aprēķinot katra koka šķērslaukumu un šā parauglaukuma (aprēķina tā laukumu) šķērslaukumu attiecinot uz visu audzi. Ieteicams audzē izvietot vairākus parauglaukumus.
Var aprēķināt audzes krāju M (visu stumbru tilpumu summu V (m3)), ko iegūst audzes šķērslaukumu (konkrētai sugai)reizinot ar tabulās iegūstāmo veidaugstumu – audzes vidējā augstuma H un veidskaitļa F reizinājumu. M=GxHxF

Šī metode tika pielietota arī mūsu praktiskā darba izstrādē:
- Ierīkotais parauglaukums bija aplis ar 15 m rādiusu. Vēlāk tika aprēķināta parauglaumuma platība;
- Iezīmēts parauglaukuma centrs;
- Sanumurēti un sakaitīti parauglukumā esošie koki. Koku skaits praktiskajā darbā dots, skatīt 1. tabulu. Koku skaitu vēlāk attiecina uz 1ha;
- 1,3 m augstumā no sakņu kakla katram kokam izmērīts caurmērs (praktiskajā darbā dots, skat. 1. tabulu);

Atlants