Eiropas Monetārā sistēma savu darbību uzsāka 1979. gada martā. Tolaik tā savu darbību balstīja trīs galvenajos elementos – bezskaidras naudas valūtas vienības ekija; noteikta maiņas kursa mehānisma, kas bija noteikts katrai valūtai attiecībā uz ekiju un kredītmehānisma, kura ietvaros tika paredzēts, ka katra valsts ieguldīs 20% savas valūtas un zelta rezervju kopējā fondā. Pēc Vācijas atkalapvienošanās un valūtas problēmu atsākšanās, lai novērstu svārstības starp dalībvalstu valūtām, valstis vēlreiz atsāka mēģinājumus izveidot monetāru savienību un izveidot vienotu valūtu.
1989. gadā Eiropadome pieņēma lēmumu par ekonomikas un montārās savienības izveidošanu. Šis plāns, pirmkārt, paredzēja pilnīgi brīvu kapitāla apriti ES, resursu palielināšanu Eiropas reģionu ekonomisko atšķirību novēršanai un dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzības īstenošanu, lai veicinātu dalībvalstu ekonomisko tuvināšanos jeb konverģenci. Kopš 1994. gada tika panākta dalībvalstu centrālo banku neatkarība un izstrādāti noteikumi valstu budžeta deficīta ierobežošanai.…
