Epifānijas bieži vien ir izteikti pretrunīgas, var saskatīt Ziedoņa domu gājienu. Rodas sajūta, ka viņam iekšā ir uguns, bet apkārtējie apstākļi ir radījuši stāvokli, kad cilvēks vairs neredz jēgu karsējošajām liesmām. Tajā pašā laikā, lai arī cik bezcerīga liekas situācija, “Epifānijas” dod to degsmi celties un izdarīt. Piemēram, “dziediet – gavilējiet savā pārrākumā, kad Tevi sit. Nejau viņam jūs dziedat, bet gan sev” – šis citāts man ir iespiedies atmiņā un savā ziņā pat kļuvis par moto. Manuprāt, tas arī apraksta pašu Ziedoni un to, ka viņš bija cīnītājs. …
