Izglītošana ir jau cilvēka piedzimšanas brīdī aizsākusies viņa intelektuālo spēju, fizisko iemaņu un sabiedriskās apziņas attīstīšana, it īpaši ar mācīšanu. Šaurākā nozīmē ar cilvēka izglītošanu saprot procesu, kurā viņam māca lasīt, rakstīt un rēķināt, kā arī sniedz noteiktu atziņu kopumu, par ko sabiedrība vienojusies, jeb, citādi izsakoties, procesu, kurā viņš iegūst noteiktas pakāpes izglītību, kļūst attiecīgi izglītots.
Nedaudz gribu pieskarties izglītotājdarbības vēsturei.
Senākās no Eiropas pedagoģiskajām sistēmām ir antīkajā Grieķijā radītās. Spartas sistēma galvenokārt bija domāta militāro prasmju ieaudzināšanai; Atēnu sistēma bija orientēta uz politiku, filozofiju un retoriku. Abos gadījumos izglītība bija pieejama tikai nedaudziem privileģētajiem.
Senajā Ķīnā oficiāla izglītotājdarbība strauji sāka attīstīties 165. gadā pr.Kr., kad imperators izdeva dekrētu, ka valsts ierēdņu personālsastāvs jānokomplektē, rīkojot atklātus konkursa eksāmenus un tajos galvenokārt pārbaudot, cik pamatīgas ir pretendentu zināšanas literatūrā.…
