Litosfēra ir zemes garoza kopā ar mantijas augšējo daļu. Ar litosfēru saprot planētas ārējo cieto apvalku, kuru veido Zemes garoza un mantijas daļa virs astenosfēras.
Astenosfēra ir slānis Zemes mantijas augšējā daļā. Tā atrodas starp litosfēras sastāvā ietilpušo augšējo mantiju un mantijas pārejas slāni (100-200 km dziļumā zem sauszemes un 50-100 km dziļumā zem okeāna). Tās apakšējā robeža ir 250-300 km dziļumā. Astenosfērā vielas atrodas plastiskā, viskozā stāvoklī un ir galvenais magmas avots.
Litosfēras plātnes ir vairākus tūkstošus km2 lieli un 80-120 km biezi litosfēras bloki, ko citu no citas atdala seismiski aktīvu tektonisko lūzumu zonas darbīgiem vulkāniem.
Vidusokeāniskās grēdas ir Zemes garozas virsmas lielākās lineārās nepārtrauktu pacēlumu joslas, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu aptuveni 75000 km garumā.
Spredings ir okeānisko litosfēras plātņu horizontāla atbīdīšanās pretējos virzienos no vidusokeānisko grēdu (rifa ielejas) ass līnijas.…
