Kaupo (? – 1217. g.) bija lībiešu valdnieks Turaidā. Viņa rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, dažas pilis Turaidā un Krimuldā, kā arī karadraudze.(tulkojumā var rasties pārpratumi, jo hronikas tekstā tā minēta kā „mage, vrunde”, tulkojumā - radi un draugi.) Tiek uzskatīts, ka Kaupo bijis viens no pirmajiem Turaidā, kurš kristījies. Tad viņš arī ieguvis Jēkaba – Kaupo vārdu. Kaupo latviešu kultūrā iesakņojies kā nodevēja simbols.
Kaupo Livonijas Atskaņu hronikā aprakstīts kā ietekmīgs un bagāts valdnieks. „Tas varens bij, tam bij daudz radu/ tas kļuva bagātāks ik gadu”(Atskaņu hronika) Viņš kā viens no pirmajiem pieņem kristīgo ticību, turklāt pats iesaistās turpmākā lībiešu kristianizācijā. „Kaupo – tā šo vīru sauca,/ pirmais kristīties viņš trauca/ tad daudzus draugus kristīt lika”(Atskaņu hronika, 269 - 271)
Indriķa hronikā Kaupo minēts to lībiešu vecāko vidū, kurus vācu krustneši 1200. gadā saņēma par ķīlniekiem, dzīru laikā tos ieslogot namā, un pieprasīja 30 dižciltīgus zēnus kā izpirkuma maksu. „Tomēr bīskaps līvu nodevīguma dēļ (...) pieprasīja no Anno un Kaupo un citiem zemes vecākajiem ķīlniekus.”(Indriķa hronika, IV 4., Par pirmajiem līvu ķīlniekiem).…
