Stratēģiskās uzvedības nozīme, kas ļauj uzņēmumam izdzīvot konkurences cīņā ilgā perspektīvā, ir spēji palielinājusies pēdējās desmitgadēs. Apkārtējās vides izmaiņas; patērētāju pieprasījuma jauni veidi, to pozīciju izmaiņas; resursu izmantošanas konkurences pieaugums; biznesa internacionalizācija un globalizācija; jaunu iespēju parādīšanās biznesam, ko dod zinātniski-tehniskais progress; informācijas tīklu izveide, kas ļauj zibenīgi saņemt visjaunāko informāciju; jaunu tehnoloģiju plaša pieejamība; cilvēku resursu lomas izmaiņas –tas viss strauji palielina stratēģiskās vadības (menedžmenta) nozīmi. Pie tam, kad lieto vārdu „menedžments” tiek domāti arī vadītāji, cilvēki-menedžeri, kuri profesionāli realizē vadības funkcijas – izmantojot dažādas savu padoto vadības metodes un taktiku kāda noteikta mērķa sasniegšanai. Izveidot tādu, jauna tipa vadītāju korpusu, ir primārs uzdevums mūsu valstī šajā grūtajā pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. Pati dzīve, uzņēmējdarbības prakse, veicinās tā īstenošanu, pakļaujot tos, kuri ir pie vadības stūres, un tos, kuri apgūst šo jauno lomu, dabīgās sociālās atlases likumiem. Daudzējādi tas ir atkarīgs, protams, no mērķtiecīgas darbības jaunu zināšanu apguvei šajā jomā, modernu vadības tehnoloģiju pielietošanu praksē.
Viens no acīmredzamākiem ceļiem pielāgoties tirgus ekonomikai, ir to valstu, kuras dzīvo pēc tās likumiem jau daudzus simtus gadus, pieredzes izmantošana. Ne akla kopēšana, svārstoties no vienas galējības - vadības koncepcijas pielietošanas, uz otru, bet integrējot labāko menedžmenta zinību jomā mūsu specifiskajiem apstākļiem. Kā tad pasaulē ir attīstījusies šo zinību joma? Zemāk centīšos īsi aprakstīt to.
Vēsture.
Vadības, kā profesijas apzināšanās, kas balstās uz dažādiem starpdisciplīnu sasniegumiem – ir jauna, bet dinamiski attīstoša zinātnes un prakses joma, kura arvien vairāk ieņem stabilu vietu mūsdienu civilizācijā.…
Par menedžmentu- vēsture u.c.
