-
Augstākās un citas mācību iestādes kā nekomerciālas organizācijas Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Latvijas nekomerciālo mācību iestāžu darbības pamatvirzieni | 4 |
| 1.1. | Pirmskolas izglītības iestāžu darbības pamatvirzieni | 4 |
| 1.2. | Pamatizglītības iestādes darbības pamatvirzieni | 5 |
| 1.3. | Vispārējās vidējās izglītības iestāžu darbības pamatvirzieni | 6 |
| 1.4. | Speciālo izglītības iestāžu pamatvirzieni | 7 |
| 1.5. | Profesionālā izglītības mācību iestāžu darbības pamatvirzieni | 8 |
| 1.6. | Augstskolu darbības pamatvirzieni | 9 |
| 2. | Mācību iestāžu sociāli ekonomiskā loma sabiedrībā latvijas reģionos un pilsētās | 10 |
| Izmantotā literatūra un avoti | 13 |
Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par skolēnu ikdienu un interešu objektu, tādēļ tas lietpratīgi jāizmanto arī mācību procesā. Integrējot mācību procesā tālmācības elementus, izmantojot tehnoloģiju sniegtās decentralizācijas priekšrocības, iespējams ne tikai nodrošināt interesantu, interaktīvu un kvalitatīvu mācību satura apguvi virtuālajā vidē, bet arī rast jaunas iespējas mācību procesa daţādošanai un jaunām organizācijas formām, piemēram, daļu nodarbību skolotājiem vadot klātienē, bet daļu mācību vielas apgūstot virtuālajā vidē. Tas palīdz piesaistīt jauniešu interesi mācību vielai un uzlabotu tehnoloģiju kompetences vispārējo līmeni Latvijā, jo iemaņas apgūtu gan skolēni, gan skolotāji. Piedaloties dažādu mācību projektu izstrādē, ekonomiskai aktivitātei nepieciešamās prasmes kopā ar skolēniem var apgūt arī viņu vecāki un vecvecāki.(4)
Nozīmīga loma valsts attīstībā, kā uzsvērts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, ir faktoram samazināt jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, nodrošinot apmācību īstenošanu jauniešiem bezdarbniekiem, jauniešiem, kas priekšlaicīgi pametuši izglītības iegūšanu, un ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļaušanu un konkurētspēju darba tirgū, attīstot viņu sociālās, pilsoniskās un komunikatīvās prasmes, līdztekus nodrošinot atbalstu neformālās izglītības mācību programmu jauniešiem izstrādei, to aprobācijai jauniešu centros un izglītības iestādēs sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem. Karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. …
Augstākās un citas mācību iestādes kā nekomerciālas organizācijas Latvijā (reģionā, pilsētā): sociāli ekonomiskā loma sabiedrībā, darbības pamatvirzieni UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā “Izglītība divdesmit pirmajā gadsimtā” atzīmēts, ka viens no svarīgākajiem izglītības uzdevumiem ir dot iespēju attīstīt visiem cilvēkiem neatkarīgu, kritisku domāšanu un savu spriedumu veidošanu, kas ļautu viņiem pašiem orientēties mūsdienu mainīgajā pasaulē, risināt savas problēmas, patstāvīgi pieņemot lēmumus un uzņemoties atbildību par tiem. (1) Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam minēts, ka izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanu un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ieguldījumi izglītībā un mūžizglītībā ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas veicināšanai, ka arī augstāka labklājības līmeņa sasniegšanai. .gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa – apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku, mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. (3) Izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar citām nozarēm, īpaši ar Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas kompetencē esošajām politikām. Izglītības sistēmai mūsdienu sabiedrībā visu laiku ir jāatrod līdzsvars starp zināšanu un praktisko iemaņu apguves autonomiju, to atbilstību sistēmas iekšējām likumsakarībām un darba tirgus izvirzītajām prasībām. Latvijas Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Izglītības institūtu var skatīt kā vienu no svarīgākajiem indivīda socializācijas un integrācijas īstenotājiem, kurš sniedz cilvēka dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Izglītības sistēmas izziņa aptver plašu šī sociālā institūta funkcionēšanas problēmu loku, kas pamatojas izglītības statusa apzināšanā sabiedrības vērtību hierarhijā. Izglītības statuss galvenokārt ir atkarīgs no zināšanu lomas profesionālās karjeras veidošanā, īstenojot augšupejošo sociālo mobilitāti valdošajā ekonomiskajā sistēmā.
