Par attieksmi var parunāt. Ir cilvēki, kuri kurn par visādām lietām. Viņi dara labus darbus, bet nelaimīgi un kurnēdami, jo tiem nav citas izejas. Piemēram, cilvēks darbā it kā dara labu darbu – palīdz firmai, bet gaužas, cik viņam slikta dzīve. Īstenībā viņam nav citas izejas, jo jāpelna nauda. Bet ir arī personas, kas dara brīvprātīgu darbu, un ir priecīgi. Ticiet man, gandarījums ir lielāks par darbu, kas padarīts ar labu attieksmi, kaut vai nesaņemot par to naudu. Ne velti Bībelē ir rakstīts, ka „Dievs mīl priecīgu devēju”.
Kopumā jāsaprot tas, ka jācenšas ik uz katra soļa darīt labas lietas. Jo cilvēks ne tikai palīdz citiem, bet vēl svarīgāk, viņš palīdz SEV, jo ir gandarījums un vēlēšanās darīt pasauli labāku! Tā ir kā mijiedarbība, kas pastāv starp cilvēku un cilvēci. Tāpēc, mīļie, vairosim labo, nevis ļauno, jo ne tikai citi cilvēki būs gandarīti, bet vēl vairāk cilvēks pats, jo sirdsapziņa par to viņam ir tīra un pateicīga. Jo jēga nav ļaunā augļiem. Ja augļu koku kops nevīžīgi, lamāsies pie tā un ar nepatiku viņu laistīs, tad koks atdarīs ar to pašu- tas nokaltīs. Bet, ja runās kokam komplimentus, cītīgi to kops, viņš nesīs labus augļus. Un labi augļi tiek novākti, bet nokaltušais koks tiek iemests krāsnī un sadedzināts. Tāpēc, kāda jēga vairot ļauno, ja par labo nāk lielāka alga?
…
