Personas, kas vēlas doties laulībā, iesniedz par to pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai pēc personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas. Līdz ar pieteikumu jāiesniedz dzimšanas apliecības un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, - bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī laulības reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu. Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz valsts vai pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par to veselības stāvokli. Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.
Pirms laulāšanas notiek izsludināšana. Ja vēlas laulāties baznīcā, izsludināšanu, jeb uzsaukšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai. Izsludināšana nav atļauta, ja, iesniedzot pieteikumu, nav ievēroti likuma noteikumi vai, ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi. Izsludināšanas noraidīšanu izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts pieteikums par vēlēšanos doties laulībā. Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata. Izsludinātajiem ir tiesība salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.…
Laulību noslēgšana Latvijā, Islāma valstīs, Krievijā un Ķīnā
