"Es nolūkojos, kā nāk un iet manas mūža dienas.
Cik savāda ir viņu gaita! Brīžam viņas lien kā sliekas; brīžam viņām ir spārni. Un daudzreiz es domāju, kuras gan no viņām tās labākās?...
Varbūt tās, kuras lēnām lien, jo tās atstāj mazu sliedi mūža zemē...
Bet varbūt arī tās, kurām ir putna gaita, jo tās ir pilnas cēluma un saules gaismas, kaut arī viņu spārnu vēdieni drīz nostāj viļņot gaisā.
Tomēr vislabākais ir tas, ka šo dienu gaita ir mainīga, ka viņas nav kā kalnu strēķi nomestas un sastingušas.
Manas mūža dienas nāk un iet, un es noskatos uz viņu virkni un nenožēloju nevienas, kura ir garām, jo ar ilgošanos gaidu nākošās."…
