Kārlis Markss dzimis 5. maijā 1818 gadā Trīrē advokāta Heinriha Marksa ģimenē. H Markss bija vispusīgi izglītots, erudīts, bija labi iepazinis 18.gs. progresivus domātaju darbus.
No 1830 - 1835 gadam K.Markss mācījās Trīres ģimnāzija, kur tajā laikā strādāja ievērojami pedagogi, valdīja progresīvais noskaņojums. Beidzis ģimnāziju, K.Markss iestājas Bonnas vēlāk Berlīnes universitāte juridiska fakultāte. Līdzas tiesību zinātnēm viņš studēja filozofiju, vēsturi, arī mākslas vēsturi. Tulkoja antīku autoru darbus vācu valoda.
1841 gadā jūlijā K.Markss atgriezās Bonnā ar nodomu kļūt par universitātes docentu.
1842 gadā aprīli K.Markss sāka sadarboties ar laikrakstu “Rheinische Zeitung”. Oktobra sākumā pārcēlās no Bonnas uz Ķelni un 1842 gadā 15. oktobrī [1] kļuva par “Rheinische Zeitung” redaktoru. 1842 gadā novembrī K.Markss pirmoreiz tikās ar F.Engelsu . K.Markss laikrakstā publicētajā rakstu sērija par Reinas landtāga debatēm.
1843 gadā no marta līdz septembrim notika K.Marksa un A.Rūges pārrunas par to, lai ārzemēs izdotu žurnālu “Deutch–Französiche Jahrbucher”, kurā darbotos vācu un franču demokrātijas progresīvie pārstāvji.
1844 gadā augustā beigās atgriežoties no Anglijas, Parīze ieradās F.Engelss un pavadīja tur 10 dienas. F.Engelss katru dienu tikās ar K.Marsu. …
