Par indivīdu piedzimst, par personību kļūst. Personība ir socializācijas procesā iegūto indivīda psihisko īpašību kopums. Personības problēma izpaužas tajā, ka tā var veidoties dažādos veidos, kurus apskata dažādas zinātniskās teorijas, kā arī personība ir stiprā mērā atkarīga no socializācijas veida un pakāpes. Tāpat arī grūti noteikt, cik un kādas īpašības raksturo personību. Šī iemesla dēļ pastāv aptuveni 200 personības struktūrmodeļu. Ir vairāki galvenie. Pēc neobiheivioristiskās pieejas izdala mehāniskas (reaģējošas) personības, pēc kognitīvās – kognitīvas (domājošas un uztverošas), pēc interaktīvās (humānistiskās) – lomu (spēlējošās), pēc dispozicionālās – stabilas (unikālas), pēc psihoanalītiskās – psihoenerģētiskas (vēlošas), pēc darbības – darbojošās (ietekmējošas).
Mehāniska (reaģējoša) personība – par personību tiek uzskatīta dzīva būtne, kura reflektori reaģē uz ārējiem kairinājumiem. Socializācijas galvenais mehānisms ir iemācīšanās un adaptācijas spējas. Iemācīšanās un adaptācija pastiprināšanas process norit uz pozitīva pastiprinājuma pamata.…
