-
Uzaicinājums LR iestāties NATO
Referāts9 Starptautiskās organizācijas, Sabiedriskās attiecības, Politika
Pagājušā gada 21. novembrī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons savā runā Prāgas samitā uzaicināja septiņas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju – pievienoties aliansei. Šo valstu oficiālā uzņemšana NATO notiks pēc tam, kad visas 19 dalībvalstis būs ratificējušas katras jaunās dalībvalsts uzņemšanas līgumu.
Pēc šī ievērojamā notikuma Latvijas valdība varēja pievilkt ķeksīti pie vienas no divām galvenajām mūsu zemes ārpolitikas prioritātēm – NATO. Lai arī iestāšanos šajā militārajā organizācijā neprasīja tautas nobalsošanu – referendumu –, gan Aizsardzības ministrija, gan citas organizācijas centās ar dažādiem komunikācijas līdzekļiem tautā sēt ticības sēklu NATO. Jāsecina, ka daudz vai maz tas viņiem ir izdevies, jo pēdējos gados vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju ir atbalstījuši integrāciju militārajā savienībā (Eiropas Savienības daudzinātājiem ir gājis krietni vien grūtāk). …
Kā tas viss sākās, jeb kas ir NATO Oficiāls uzaicinājums iestāties NATO ir vainagojums Latvijas pēdējo 10 gadu ārpolitiskajiem centieniem. Daudzi analītiķi uzsvēruši, ka Baltijas valstu iekļaušana NATO iezīmē aukstā kara beigas, kā arī nodrošina šo valstu neatgriezenisku valstisko neatkarību. Pēc 2. Pasaules kara R – Eiropa baidījās no iespējamā PSRS uzbrukuma, nolūkā nodibināt “taisnīgāko iekārtu” visā pasaulē, un tika domāts par kopējas drošības organizācijas izveidi. Tādēļ 1949. gadā Vašingtonā 12 valstis izveidoja NATO . Pēc NATO statūtiem, uzbrukums jebkurai tās dalībvalstij ir uzbrukums visām valstīm. Gadu gaitā NATO strauji paplašinājās. Līdz tam arī Eiropā tika domāts par aizsardzības kopienas izvedi, bet pēc NATO dibināšanas, visas runas par to izbeidzās "Aukstā kara" gados (1949. - 1989.) NATO) alianses dalībnieku saliedētība un rīcības vienotība, elastība, reaģējot uz izmaiņām, kļuva ne tikai par galveno miera garantiju Eiropā. Šodien jāatzīst NATO labvēlīgā ietekme uz jomām, kas plešas tālu ārpus militārās aizsardzības mērķiem - uz strauju Rietumeiropas ekonomiskā un labklājības līmeņa izaugsmi, demokrātijas zonas izplešanos un pastiprināšanos, cilvēka tiesību vērtības un nozīmes pieaugumu, kā arī alianses valstu savstarpējo attiecību nokārtošanas mehānismu pilnveidošanu.
