Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.03.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 1.
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 2.
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 3.
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 4.
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 5.
  • Konspekts 'Radiācijas drošība', 6.
Darba fragmentsAizvērt

3. Hospitalizācijas nepieciešamības noteikšana
Lai atrisinātu šo uzdevumu, sākumā izmanto 1. tabulas datus, un, izmantojot interpolācijas metodi, aprēķina laiku, kas pagājis kopš avārijas sākuma. Šajā laikā veidojas iekšējā apstarojuma deva (0,3 Sv/h), apzīmē ar Ttab, mēra minūtēs.
Pēc tam izmanto formulu (2).

Tpieļauj = Ttab – Tpienākš , (2)
kur
Tpieļauj – pieļaujamais atrašanās laiks saindējuma zonā;
Ttab – laiks, kas pagājis kopš avārijas sākuma, kura laikā veidojas iekšējā apstarojuma deva 0,3 Sv/h (skat. 1. tab.);
Tpienākš – radioaktīvā mākoņa pienākšanas laiks (sk. formulu (1)).
Hospitalizācija vajadzīga tādā gadījumā, ja Tpieļauj būs ar mīnusa zīmi un radiācijas deva būs šajās robežās.

Vienreizējas cilvēka ķermeņa radioaktīvās apstarošanas gadījumā (atkarībā no ekvivalentās summārās apstarojuma devas lieluma) iespējami šādi bioloģiski traucējumi:
0,25 – 0,5 Sv/h – iespējamas izmaiņas asins sastāvā;
0,5 – 1,0 Sv/h – izmaiņas asins sastāvā, darbspēju normālais stāvoklis tiek traucēts; 1,0 – 2,0 Sv/h – normālā stāvokļa traucējumi, iespējama darbspēju zaudēšana;
2,0 – 4,0 Sv/h – darbspēju zaudēšana, iespējams letāls iznākums, nāve;
4,0 – 5,0 Sv/h – nāves gadījumi sastāda 50% no kopējā cietušo skaita;
6,0 Sv/h un vairāk – nāves gadījumi sasniegs 90% – 100% no kopējā cietušo skaita.

Autora komentārsAtvērt
Atlants