Ciparu automātikas iekārtās informāciju parasti kodē ar diviem dažādiem sprieguma līmeņiem. Vienu no tiem pieņemts uzskatīt par loģisko nulli (turpmāk apzīmēsim ar 0), bet otru – par loģisko vieninieku (1). Aplūkosim tādas iekārtas, kurās loģiskajai nullei atbilst zems potenciāls (piemēram, spriegums uz piesātināta tranzistora), bet loģiskajam vieniniekam – augsts pozitīvs potenciāls (attiecīgi – spriegums uz aizvērta tranzistora). Tā, piemēram, plaši lietojamajās ciparu integrālo mikroshēmu sērijās K155, K133 u.c. loģiskajai nullei mikroshēmas izejā atbilst sprieguma vērtības no nulles līdz +0,4 V, bet loģiskajam vieniniekam no +2,4 V līdz +5 V.
Loģiskie elementi
Loģiskie elementi ir shēmas, kuru izejas signāls ir atkarīgs no ieejas signālu kombinācijas un var pieņemt divas dažādas vērtības – 0 vai 1. Loģiskie elementi informāciju apstrādā pēc loģikas algebras likumiem. Aplūkosim galvenās loģiskās funkcijas un to realizāciju loģiskajos elementos. …
