Neskatoties uz to, ka latviešiem jau izsenis ir radies teiciens: "Kal ratus
ziemā, ragavas- vasarā", reālā dzīve arvien biežāk parāda, ka ragavas pārsvarā tiek kaltas rudenī un ziemā. Ta arī ar logu, durvju un vārtu siltināšanu- par to parasti aizdomājamies tikai, kad paliek vēsi un pamanām, kā istabā vējā plīvo aizkari.
Pastāv dažādi veidi un iespējas, kā siltināt logus. Viens no variantiem ir pirkt jaunus logus, siltināšana nebūs tik aktuāla. Jo lielākajā daļā jauno logu parasti jau ražošanas procesā tiek iestrādātas blīvgumijas. Protams, siltināšana ir nepieciešama tikai koka logiem, jo plastmasas un alumīnija logi ir hermētiskāki un tiem ir mazāki vai pat nekādi siltuma zudumi.
Vējš izraisa krasas spiediena atšķirības ap jebkuru ēku. Ja vējam tiek pakļauta ēkas viena puse, samazinās spiediens aizvēja pusē. Rodas aukstā gaisa pieplūde un siltā gaisa zudumi. Ja spraugu platums no 0,5 mm tiek palielināts līdz 2 mm, ir konstatēts, ka pie tiem pašiem vēja apstākļiem aukstā gaisa ieplūšana un siltā gaisa noplūde palielinās četras reizes. Pie lielāka vēja stipruma vairākkārt palielinās aukstā gaisa caurplūde, kas attiecīgi izraisa temperatūras pazemināšanos ēkas iekštelpās. Pēc logu, vārtu un durvju noblīvēšanas gaisa spiediena maiņa ārpusē neizraisa nedz aukstā gaisa ieplūšanu, nedz arī siltā gaisa zudumus.
…
