Jāzepa un tēva attiecības.
Jāzeps ir Jēkaba mīlulis, jo viņš tēvam dzimis mūža nogalē no viņa pēdējās mīlestības – skaistās Raeles. Cik var noprast, šī sieviete jau ir mirusi, atstājot tikai baltu auru un gaišas atmiņas. Abi ilgojas pēc viņas, un šīs ilgas viņus ļoti ir saliedējušas. Jēkabs allaž cenšas pasargāt mazos pastarīšus Jāzepu un Benjamiņu no vecāko brāļu dusmām un sodiem.
Jāzepa un brāļu attiecības.
Brāļi pret Jāzepu izturas bargi un nosodoši. Katrs mazākais sīkums, kas varētu būt raksturīgs katram jaunietim, liek vecākajiem brāļiem uzliesmot dusmās. Vienīgi Benjamiņš no sirds mīl savu Jāzepu, jo neviens cits viņu neņem pat par pilnu. Galvenais slikto attiecību iemesls ir cīņa par tēva mīlestību un labvēlību. Elementāra greizsirdība, ka Raeles bērnus mīl vairāk, nekā citus.. Taču, skatoties no otras puses, brāļus var saprast - autora pozīcija ir labvēlīga Jāzepam. Es viņu vietā arī nebūtu labvēlīgi noskaņota, ja kaut kāds sīks sapņotājs atļautos pazaudēt aitas un darītu visādas muļķības, bet tēvs, pagātnes sentimenta iespaidots, vēl viņu aizstāvētu.…
