Merovingu dinastijas valdnieki valdīja romanizētajā Gallijā no 457. gada, kad pie varas nāca tās dibinātājs Hilderiks I, līdz 751. gadam, kad pie varas nāca Karolingu dinastija. Hilderiks, viņa dēls Hlodvigs un arī viņa četri dēli pakāpeniski paplašināja franku robežas visā Gallijā un arī aiz tās robežām. Tomēr pēc tam Merovingu ekspansija apstājās, kas notika 561. gadā, kad pie varas nāca Hlodviga dēla Lotāra I četri dēli, no kuriem viens bija Hilperiks I.
Referāta problēma saistīta ar Merovingu dinastijas karaļu varas organizāciju, un kā tā ir ietekmējusi Merovingu varas norietu, kas beidzās ar Karolingu dinastijas nākšanu pie varas.
Referāta mērķis ir izanalizēt Merovingu karaļu varas organizāciju un izmantot Hilperiku I kā piemēru. Tiks aplūkota Merovingu varas organizācija kopumā un pēc tam attiecīgi tiks raksturota Hilperika. Tiks apskatīts tas, kā Merovingu karaļi mantoja varu, kas bija tās pamatā, kā arī to pārvaldes sistēmu, kurā ietilpst galveno amatpersonu loma Merovingu karaļvalstī, nodokļu ievākšanas sistēma un darbojošie likumu krājumi. Nobeigumā tiks izanalizēti Merovingu dinastijas dekadences cēloņi, kā arī tas, kas noveda to pie tās gāšanas. Tieši šie jautājumi veidos referāta nodaļu tematus. …
