Joprojām Nora Ikstena sevi nevar nosaukt par rakstnieci tādā izpratnē kā zinošu ilgstrādātāju. Viņai patīk domāt par to, ka cilvēks spēj radīt pasauli, kurā tik interesanti dzīvot. Nenoliedzami savos darbos kā iedvesmas avots kalpo viņas personīgā pieredze. Nora Ikstena uzsver, ka visa literatūra patiesībā ir par mūsu pieredzi, un noteikti atradīsies cilvēki, kas viņas individuālajā pieredzē atradīs arī savu pieredzi. Pēc Noras Ikstenas domām, nav jēgas sev melot un teikt, ka tas neesi tu, par ko raksti.
Enerģiju rakstīšanai viņa ņem no dabas, visfantastiskākā enerģija Ikstenai rodas tad, kad saslēdzas notikumi, izjūtas un cilvēki, kad viņas iekšējai balsij ir kāda atbalss un tā ir citu cilvēku iekšējā balss. Manuprāt, Nora Ikstena izsakās ļoti pieticīgi par saviem panākumiem literatūrā, piemēram, savā darbā „Dzīves svinēšana”, kuru uzskata par spožāko darbu pēdējo gadu latviešu prozā, viņa neuzskata, ka šajā darbā ir kāds dižais sižets, tēli vai valoda. …
