Nīčes intelektuālā izvēršanās notika no 1883. gada līdz 1889.gadam. galvenais šī perioda darbs bija „Tā runāja Zaratustra” ar pārcilvēka vīziju nākotnē. Nīče uzskatīja, ka lielie domātāji , mākslinieki un dzejnieki izprot dzīvi dziļāk nekā tīrie teorētiķi. Dzīves slavinājums dots viņa grāmatā „priecīgā zinātne”. Aizvien lielāku vietu viņa jaunradē ieņēma varas gribas un instinktu izcelšanu. Viņš uzskatīja, ka morāles pamatā ir griba vadīt. Mūsdienu filozofiskajā literatūrā aizvien vairāk izskan doma, ka Nīče piedāvā nākotnes filozofiju, un šī filozofija runā nevis par cilvēku, bet gan par pārcilvēku. Arī slavenais filozofs Heidegers pievērsa vērtību šādām galvenajām tēmām par Nīči: varas griba, visu vērtību pārvērtēšana, pārcilvēks, nihilismam un mūžīgās atgriešanās mācībai.
F.V. Nīče izteic izvērst un pilnveidot cilvēka garīgās potences, talantus, neapmierināties ar dzīves dīku, „lielā vairākuma laimi”. Viņš aicina uz pilnvērtīgi garīgu, radošu kultūras dzīvi, pacelties pāri balagānam un viduvējībai, paplašināt savu redzesloku, pārvarot lokālismu, provinciālismu un izvirzoties cilvēces problēmu vispārinātā skatījuma līmenī. …
