Patiesība ir domāšanas objekts. Dažas patiesības ir acīmredzamas; citas ir grūti iegūstamas. Daži mūsu spriedumi ir vienkārši, citi sarežģīti. Daži mūsu vai citu argumenti var būt vienkārši un viegli saprotami, citi argumenti var būt sarežģīti un sastāvēt no virknes mazāku argumentu, no kuriem katrs kritiski jāizpēta un jāizvērtē.
Gandrīz ikvienam zināšanu objektam ir zinātnes nozare, kas to pētī. Planētas, zvaigznes un galaktikas pēta astronomija. Ekonomikai, bioloģijai, ģeogrāfijai un gramatikai ir zināšanu objekti, kurus tās pēta, apraksta un cenšas izskaidrot.
Kritiskajā domāšanā ietilpst zināšanas par loģikas zinātni, tai skaitā loģiskās analīzes iemaņas, pareiza spriedumu veidošana un izpratne par statistisko metodi. Tomēr kritiskajai domāšanai nepieciešams kas vairāk par loģisko procedūru izpratni. Labam kritiskajam domātājam jāsaprot arī zināšanu avoti, zināšanu daba un patiesības daba. Bet vispirms, kas tad ir loģikas zinātne?
Vispārīgi runājot, loģika ir tā zinātnes nozare, kas nodarbojas ar pašas „domāšanas” dabu. Tomēr arī citās zinātnes nozarēs daļa no to konkrētā objekta ir „domāšanas” daba, tāpēc mums nepieciešama detalizētāka un rūpīgāka definīcija, lai izvairītos no neskaidrībām.…
