Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.04.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 1.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 2.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 3.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 4.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 5.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 6.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 7.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 8.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 9.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 10.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 11.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 12.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 13.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 14.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 15.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 16.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 17.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 18.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 19.
  • Prezentācija 'Ogļhidrāti', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Pazīstamākie disaharīdu avoti:
Cukurs satur saharozi
Piens – laktozi
Diedzēti graudi – maltozi

Polisaharīdi
Glikozes molekulām savienojoties garās, sarežģītās virknēs, veidojas polisaharīdi.
Divi svarīgi polisaharīdi ir ciete un celuloze.
Ciete atrodas dažādu augu sēklās un kartupeļos.
Parasti cieti iegūst no kartupeļiem un kukurūzas, jo augi cietes veidā uzkrāj glikozi, kas radusies fotosintēzes procesā.
Celuloze atrodas audu šūnu apvalkos, tā ir koksnes galvenā sastāvdaļa.

Cilvēka gremošanas traktā siekalās ir enzīms amilāze, kura viegli hidrolizē skābekļa tiltiņus tikai starp α-glikozes atlikumiem, atdalot no cietes molekulas pa vienai glikozes molekulai.
Celulozes skābekļa tiltiņus starp β-glikozes atlikumiem amilāze hidrolizēt nespēj atšķirīgās struktūras dēļ. Tāpēc augu celulozes saturošās daļas cilvēks uzturā nevar lietot.
Īpašas baktērijas, kuras mājo dzīvnieku (zālēdāju) priekškuņģī, atdala brīvas glikozes molekulas no garajām celulozes molekulām. Tādēļ dzīvnieki uzturā lieto celulozi saturošu barību, piemēram, zāles stiebrus, koku zarus.

Atlants