Tautiskais romantisms

Ausekļa balāde „Beveriņas dziedonis” ir par igauņu uzbrukumu Beverīnas pilij, kurā valdīja Tālivaldis. Šajā dzejolī saskatāmi asi notikumu pavērsieni un atkal tā pamatā ir varoņdarbs. Pamatā notikums ir dramatisks, jo cīņa ir ļoti sīva un liekas, ka igauņi tūdaļ gūs uzvaru, bet tad pils logā parādās Vaidalotis, un sāk spēlēt kokli. „Sirmiem matiem, baltu bārzdu – baltu bārzdu, Vaidu kokle rociņās – rociņās: Strinkšēja kokles, dziedāja vecais, Igauņiem vāles iz rokām šļuka.” Visi karotāji apstājās un igauņi atkāpās. Tieši dziesmas tēls šim dzejolim rada liriskas noskaņas. Beigu beigās, dziesma ir tā, kas visus izglābj, tas labi saprotams pēdējās dzejoļa rindās: „Dziesmu vairogs atsita bultas, Dziesmu skaņa pārņēma troksni, Dziesmu vara aizdzina karu, Tautu izglāba dziesmu gars!” Šajā dzejolī labi saskatāma liroepika dziesmas tēlā, drāma kulminācijā un varoņdarbs visa pamatā, tas pierāda, ka šis darbs ir balāde, piedevām – ļoti skaista.
Pumpura dzejolis „ Imanta ‘’ rakstīts liroepiskā žanra stilā. Šī dzejoļa sižets saistīts ar vēsturiskiem notikumiem par drošsirdīgu karavīru Imautu. Andrejs Pumpurs attēlo šo cīnītāju kā visas tautas varoni. Šajā dzejolī attēlots neparasts notikums, balādei raksturīgs sižets. Par drošsirdīgu karavīru Imanta, kurš dus zem Zilā kalna. „Imanta nevaid miris, Bet tikai apburts kluss, No darbošanās rimis, Zem Zilā kalna dus.” Šie vārdi liek domāt, ka Imanta nemaz nav miris, bet vienmēr būs dzīvs, kad viņu visvairāk vajadzēs, tad viņš augšāmcelsies, lai cīnītos par savu tautu. Šīs balādes pamatā ir varonīga cilvēka piemiņa, Pumpura mērķis ir bijis likt atcerēties un atgādināt, ka īstie tautas varoņi vienmēr ir jāatceras un jāgodā, jo to dēļ mēs tagad esam brīva tauta– Latvija. Dzejoļa beigās parādīts tas, ka tautas varonis vienmēr ir dzīvs, ja mēs to atceramies. „Un saules meitas nācīs Un miglu projām trauks; Un gaismas laika balsis Imantu ārā sauks!” Šis dzejolis ir balāde, jo tajā attēlots vēsturisks notikums un viscaur jūtama liriska noskaņa, kas panākta ar nezūdošu varonīgumu, ticību galvenajam tēlam un interesantiem motīviem piemēram: „Par simtiem gadiem reizi Mazs rūķīts augšā nāk Un apskatās, vai migla Ap kalnu nodzist sāk.”


…