Ēku daļas. Kursa tēmu apkopojums

Ēku norobežojošo konstrukciju uzdevums ir aizsargāt telpas pret atmosfēras iedarbību,pret vēju,aukstumu,trokšņiem, starojumu-pret siltuma aizplūdi no telpas(sienai jābūt ar noteiktu siltumvadīšanas preteestību), atdalīt vienu telpu no otras, kā arī nodrošināt katrā telpā nepieciešamo temperatūras un mitruma režīmu un akustiku.Prasības: izturība, stingrība; siltumpretestība; ūdensnecaurlaidība; trokšņu slāpēšana; skaņviļņu izplatība; izturība pret saules staru iedarbību; pret puvi un mikroorganismiem; izgaismojums, izsauļošana; estētiskās prasības.Norobežojošās konstrukcijas ir ārsienas, grīda, starpsienas, jumts, logi un durvis.Šo konstrukciju izmērus izvēlas, ņemot vērā konstruktīvos apsvērumus vai arī siltumtehniskos un akustiskos aprēķinus.Jumts- aizsargā ēku no augšpuses, nosedz telpu. Sargā no lietus, sniega , vēja, saules starojuma, ārējeim trokšņiem un āra temperatūras, no siltuma zudumiem, no gaisa filtrācijas, gaisa mitruma nokļūšanas konstrukcijās, mehāniski izturīgam jābūt pret temperatūras svārstībām, pret lāsteku veidošanos, ar labām ūdens novadīšanas īpašībām. Galvenās norobežojošas konstrukcijas-sienas=ārsienas. Pēc vecajiem normatīviem kur sienām siltumpretestības skaitlis Ro bija 1,04gr.mkv.st/kkal,piemeēram pietika ar 2 ķieģeļu biezu sienu. Pēc jaunajiem normatīviem nepieciešams būtu mūrēt sienu 4 ķieģeļu beizumā-neizdevīgi. Tādēl tagad visas norobežojošās konstrukcijas ir daudz slāņainas. Izdevīgāk siltumizolējošās kārtas izvietot ārpusē.Kopš seniem laikiem līdz mūsdeinām kā nesošās konstrukcija akmens formā un arī koka formāts ir sienas un stabi(kolonnas). Parādoties būvneicībā tēraudam, kas sevišķi strauji sāka ieviesties 19gs, kad emtāla tehnoloģijā parādās velmētias, stieptais metāls, būvmāksla peidzīvo revolūciju, būvneicībā parādās karkasa ēkas, kā norobežojošo konstrukciju nesējs. Par norobežojošajām konstrukcijām sāka izmantot arvein vairāk veiglus siltumnoturīgus materiālus, industriāli izgatavojamus paneļus, parādījās- augsceltnes, debesskrāpji. Arī leillaiduma telpu pārsegumi kļuva arvien varenāki, daudzveidīgāki. Tagad 100 m laidums vairs nav problēma. Savu ieguldījumu būvniecības attīstībā deva arī dzelsbetons ar vienkāršu vai saspriegtu armatūru. Dzelzsbetona konstrukcijas kļuva arvien ažūrākas, izteiksmīgākas, veiglākas.

…