Līdz pagājušā gadsimta otrajai pusei ekoloģijas jautājumi bija atsevišķu speciālistu joma, par ko lielākā daļa pārējās sabiedrības neinteresējās. Daba no ražošanas skatpunkta bija konstants lielums, un diskusijās dominēja piemērotākās sociālās organizācijas meklējumi efektīvas ekonomikas nodrošināšanai. 20.gs. pirmajā pusē dabas aizsardzības kustības ievērojamākie aizsācēji Reičela Kārsone (Rachel Carson), Berijs Komoners (Barry Commoner) un Marejs Bukčins (Murray Bookchin) norādīja, ka cilvēce tuvojas ekoloģiskām krīzēm un to saknes meklējamas kapitālismā, valdošajā ekonomiskajā sistēmā, kas kalpo peļņas maksimizēšanai un ir gatava upurēt gan cilvēka, gan dabas labbūtību tehnoloģiju attīstības vārdā . …
