Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 1.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 2.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 3.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 4.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 5.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 6.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 7.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 8.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 9.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 10.
  • Referāts 'Signālvēža ekoloģija un iespējamie pētījumi Latvijā', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Metode. Izveido divus baseinu kā iepriekšējā metodē. Vienā ielaiž zivis, otrā vēžus. Ūdens starp baseiniem necirkulē. Izveido speciālus konteinerus, kuros uz laiku ievieto zušus/asarus. Konteineriem jābūt ūdens caurlaidīgiem. Uz 24 stundām konteinerā ievieto asari. Pēc diennakts, zivi no konteinera izlaiž, bet ūdeni neizlej. Diennakti sadala četrās daļās – pirms saullēkta (8:45), pēc saullēkta (9:45), pirms saulrieta (17:15), pēc saulrieta (18:15) (Blake, Hart, 1993). Konteineri ar ūdeni uz pusstundu ievieto akvārijā ar vēzi. Par atskaites laiku uzskata 8:45, 9:45, 17:45, 18:45. To pašu atkārto ar zuti. Ar abām metodēm iegūtos rezultātus salīdzina.
Pacifastacus leniusculus spēj pārvietoties pat vairākus kilometrus pa sauszemi (Johnsen, Taugbøl 2010 cit. pēc Hilej 2003). Nereti gadās, ka tie izmūk no audzētavām un nonāk tuvākajās ūdenstilpēs.
Amerikā Pacifastacus leniusculus pazīstama kā suga, kas nerok alas. Savukārt Eiropā šī suga veido alas zem akmeņiem vai atklātā teritorijā upes krastā. Šāda alu rakšana vecina krastu iebrukšanu (Souty – Grosset, et.al., 2006).

Autora komentārsAtvērt
Atlants