-
Projektu programmu vadība un studentu piesaistes iespējas augstskolām
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Programmu vadība | 2 |
1.1. | Programmas raksturojums | 2 |
1.1.1. | Programmu vēsturiskā veidošanās un definīcija | 2 |
1.1.2. | Programmu sastāvs un atšķirības no projektiem | 3 |
1.1.3. | Programmu vieta uzņēmumu pārvaldes struktūrās | 5 |
1.2. | Programmu vadības darba sfēras | 11 |
1.2.1. | Programmas stratēģiskais noregulējums | 13 |
1.2.2. | Programmas ieguvumu vadība | 16 |
1.2.3. | Programmas ieinteresēto pušu vadība | 22 |
1.2.4. | Programmas pārvaldība | 25 |
1.2.5. | Programmas dzīves cikla vadība | 28 |
2. | Studentu piesaistīšanas iespējas “demogrāfiskās bedres” apstākļos | 33 |
2.1. | Demogrāfiskās situācijas apskats un tās ietekme uz augstskolu biznesu Latvijā | 33 |
2.2. | Ārvalstu pieredze studentu piesaistē augstskolām | 35 |
2.3. | Mārketinga aktivitātes studentu piesaistei | 37 |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 40 |
Lai gan pozitīva tēla radīšana un komunicēšana tiešā veidā nepalielinās augstskolas studentu skaitu, tomēr pozitīvs tēls, kā arī konsekventas iekšējās un ārējās komunikācijas veidošana ir pamats mārketinga aktivitāšu izvēršanai, lai piesaistītu vairāk studentu. Pēc darba autora domām, samazinoties kopējam studentu skaitam Latvijā un saasinoties konkurencei starp augstskolām, iespējams, kāda no tām varētu pieņemt lēmumu kardināli mainīt savu tēlu un darbības virzienu, diversificējot piedāvājumu, nosakot jaunu ilgtermiņa stratēģiju un radot programmu pārmaiņu īstenošanai.
Mūsdienās mārketinga speciālisti jau runā ne tikai par patērētāju vēlmju izzināšanu, bet arī par viņu iesaistīšanu uzņēmuma vērtības radīšanā, ko dēvē par kopīgu radīšanu (co-creation). Kopīgā radīšana veido uzņēmuma vērtību, izmantojot kā uzņēmuma darbinieku un klientu, tā ar uzņēmumu nesaistītu cilvēku pieredzi. Proti, tirgus tiek uzskatīts par vietu, kur patērētājiem ir tikpat liela loma vērtības radīšanā, cik uzņēmuma darbiniekiem. Patērētāju paustais kompetentais viedoklis ir atkarīgs no viņu zināšanām un prasmēm, vēlmes pētīt un mācīties, kā arī viņu spējas iesaistīties aktīvā diskusijā. Spēju iesaistīties diskusijās mūsdienās nodrošina sociālie tīkli. Proti, sociālo tīklu straujā attīstība kardināli mainījusi veidu, kādā patērētāji iesaistās tirgū. Turklāt nav runa tikai par to, kādā veidā patērētāji sazinās viens ar otru, bet arī par to, kā viņi iegūst informāciju par produktiem, kā tos iegādājas un lieto. (Fagerstrom and Ghinea, 2013)
Pēc darba autora domām, mūsdienās vairāk nepietiek ar to vien, ka augstskolai ir sava mājaslapa internetā, tai jābūt atrodamai un aktīvai arī sociālajos tīklos, sevišķi, ja tās mērķauditorija ir jaunieši. Turklāt augstskolu interneta mājaslapas var kalpot par pamatu interaktīvas lietotāju vides izveidei, kur notiek viedokļu apmaiņa un diskusijas.
…
Projektu programmu vadības teorētiskais izklāsts un apkopojums. Studentu piesaistes iespēju starptautiskā pieredze.