Runas traucējumu klasifikācija

Runai ir milzīga nozīme bērna psihiskajā attīstībā, pildot noteiktas funkcijas: komunikatīvo, vispārinošo, regulējošo.
Valoda ir veidojusies sabiedrisko attiecību attīstības rezultātā. Valodas mācīšanās procesā priekšmeta vārdiskais apzīmējums asociējas ar redzes, taustes un citiem priekšstatiem par šo priekšmetu un nostiprinās apziņā. Šo asociāciju izveidē piedalās gandrīz visa galvas smadzeņu garoza, bet sevišķa nozīme ir noteiktām garozas zonām dominantajā smadzeņu puslodē. Vadošā smadzeņu puslode parasti ir kreisā, bet kreiļiem – labā puslode. Patoloģiskie procesi, kas bojā šos garozas laukus vai arī smadzeņu audus šo lauku tuvumā, izraisa valodas uztveres, iekšējās valodas veidošanas un rakstīšanas traucējumus [11.,58].
Valodas traucējumu cēloņus parasti saista ar smadzeņu kreisās puslodes darbības traucējumiem. Kreisā puslode ir atbildīga par fonogrāfisko, ortogrāfisko izpratni un vārdu nozīmju veidošanu. Agrīnās pazīmes, kas liecina par iespējamām problēmām, ir aizkavēta valodas un skaņu apzināšanās, kā arī vispārīga kognitīvo spēju aizture. Ar šīm pazīmēm jāstrādā jau pirmsskolas vecumā [12.,236].
Bērna runas darbībā novēro trīs valodas apguves pakāpes:
1. attīstās fonemātiskā uztvere un veidojas iemaņas dzimtās valodas skaņu izteikšanā,
2. bērns apgūst vārdu krājumu un sintakses likumus. Aktīvi gramatiskās un leksiskās sakarības viņš sāk realizēt savā runā 2 – 3 , bet beidz 7 gadu vecumā. Skolas laikā pilnveidojas šīs iemaņas uz rakstu runas bāzes.
3. tiek apgūta domu izteiksme runā, runas loģiskums, kas spilgti savu realizāciju iegūst skolas gados [1.,4].
Pastāvot novirzēm runas attīstībā, ir apgrūtināta bērna saskarsme ar apkārtējiem, traucēta izziņas darbība, negatīvi ietekmējas griba un emocijas. Ja bērnam ir runas darbības vai valodas attīstības traucējumi, tas viņam var radīt daudzas grūtības turpmākās dzīves jomās, it īpaši jau mācoties skolā. Grūtības šiem bērniem var rasties, gan nepareizi saklausot vārdus, gan nesaprotot to nozīmi, gan nesaprotot mācību materiālu, gan visā sazināšanās procesā ar vienaudžiem un skolotājiem. Traucējumi var būt gan viegli, gan smagi. Tie var saistīties gan ar mutvārdu runu, gan ar lasīšanu un rakstīšanu.
Jo runas traucējums ir smagāks, jo būtiskāk tas ietekmē visu bērna izziņas darbību, viņa stāvokli sabiedrībā un it īpaši – panākumus mācībās, kas liek domāt, ka bērnam ir garīgās attīstības traucējumi [13.,94].
Protams, nevar noliegt, ka valodas prasme ir tieši saistīta ar vispārējo garīgo attīstību. Līdz ar valodas aizturi tiek aizkavēti arī izziņas procesi. Laikus neizlaboti runas defekti apgrūtina jebkura mācību priekšmeta apguvi. Visvairāk tas atklājas matemātikas stundās, kad audzēknis veiksmīgi rēķina ar skaitļiem, bet nespēj tikt galā ar teksta uzdevumiem, jo viņam ir grūti uztvert un saprast informāciju, kas ietverta vārdos. Ja skolēnam ir nepietiekams vārdu krājums, tad viņam grūti savas zināšanas izstāstīt runājot vai rakstot, un pedagogam var veidoties nepareizs priekšstats par to, ka skolēns nav sagatavojis uzdoto.

…