Lai gan pirmās fotogrāfijas tika izgatavotas tikai pirms nedaudz vairāk kā 150 gadiem, attēla veidošanās princips bija zināms daudz agrāk. Jau ap 1500. gadu p.m.ē. ķīnieši atklāja, ka gaisma, iekļūstot tumšā telpā pa mazu caurumiņu, uz pretējās sienas veido neskaidru attēlu. Daudzus gadsimtus vēlāk Eiropā šādas telpas sauca camera obscura, kas latīņu valodā nozīmē „tumšā istaba”. 17. gadsimtā daži mākslinieki šo principu sāka izmantot zīmēšanā. Cauruma vietā viņi jau izmantoja lēcas, lai iegūtu gaišāku un skaidrāku attēlu. Kad atklāja vielas, kas gaismas ietekmē nomelnē, kļuva iespējams attēlus fiksēt tieši.
Mūsdienu fotoaparāti no plastmasas un alumīnija ir viegli un kompakti. Sarežģīta elektronika nodrošina to, ka, nospiežot aparāta slēdzi (eksponēšana), kamerā iekļūst pareizais gaismas daudzums (autoekspozīcija) un ka attēls ir ass (autofokuss). Taču visi fotoaparāti vēl joprojām darbojas pēc senā camera obscura principa. …
