Eglītis lieto dažāda veida atskaņas, kas padara valodu ritmisku un vieglāk uztveramu. Visbiežāk sastopamas krusteniskās atskaņas: lūpās-spēlēm-čūskas-mēlēm; svelmē-rūsu-dzelmē-mūsu un blakus atskaņas: liecas-tiecas-zara-dara; staigā-vaigā, biedā-ziedā-klājot-jājot.
Dzejnieks pielieto dažādus pantmērus. Autors piekopj gan četrrindes, piecrindes, sešrindes Visvairāk viņš pievēršas brīvajam pantam, retāk klasiskajam. Ne mazums ir garas, smagnējas, dažādu priekšstatu pieblīvētas dzejas rindas, kas reizēm pāriet ritmiskā stāstijumā ar efektīvām atskaņām, piemēram dzejolis Drīz dedzinās mironi vai arī Ziema jau saplakusi. Bieži dzejoļos autors maina ritmu un intonāciju.
Eglītis ir izteikti oriģināla personība un pārliecināts patriots. Visi dzejoļi ir veltīti Tēvzemei un tās cildinājumam. Viņa dzeja ir daudzveidīga, savdabīga un laikmetīga. Manuprāt ikvienam, kurš vēlas saprast trimdinieka sāpes un ilgas pēc zaudētās dzimtenes ir jāizlasa šis dzejoļu krājums, kas ir ne tikai vizuāli piesātināts, bet arī spēcīgi iedarbojas uz lasītāju.
…
